Lai noskrietu maratonu, ir jāsper pirmais solis
Pakāpeniski plaušu vēža diagnostikas, ārstēšanas un aprūpes uzlabojumi sniedz cerību pacientiem un viņu ģimenēm.
Marks Brūks (Mark Brooke), fonda Lung Foundation Australia izpilddirektors, ar lielu dedzību un iejūtību stāsta par ģimenēm, kam šī organizācija sniedz atbalstu: “Es šajā amatā nonācu kā cilvēks, kas ir pieredzējis gan lielas bēdas, gan lielu pagodinājumu rūpēties par kādu, kas sirgst ar plaušu vēzi. Manai mātei Robertai sīkšūnu plaušu vēzi diagnosticēja 2012. gada jūlijā, un diemžēl 2013. gada janvārī viņa nomira. Es kā fonda izpilddirektors esmu pagodināts dalīties ar šo personīgo pieredzi, bet vēl svarīgāk ir pārstāvēt 13 000 Austrālijas iedzīvotāju, kam ik gadu diagnosticē plaušu vēzi.”
Plaušu vēža pacientu kopienas pārstāvība šobrīd ir tik nozīmīga, kā nekad agrāk. Dažu pēdējo gadu laikā ir panākts būtisks progress plaušu vēža diagnostikā un ārstēšanā, tāpēc mirstība no plaušu vēža samazinās.1 Taču plaušu vēzis joprojām ir viena no izplatītākajām un nāvējošākajām vēža formām, un tikai viens no pieciem pacientiem nodzīvo ilgāk par pieciem gadiem pēc slimības diagnosticēšanas.2
Vēl ir daudz jāpaveic, bet Marks uz nākotni raugās optimistiski. “Manuprāt, pēdējos trijos līdz piecos gados plaušu vēža jomā ir jūtams optimisms. Lai gan piecu gadu izdzīvošanas līmenis diemžēl joprojām ir zems, mēs redzam, ka, sākoties augstas precizitātes medicīnas laikmetam, pacientiem ir pieejams vairāk ārstēšanas iespēju, un, tā kā ir pieaudzis pieejamo biomarķieru un mērķterapiju skaits, ir labākas izredzes mainīt šo briesmīgo dzīvildzes statistiku.”
Ārstēšana strauji progresē, bet mums nevajadzētu aizmirst pacientu un ārstu sadarbību
Plaušu vēzim ir daudz formu, un tas ikvienu cilvēku ietekmē atšķirīgi. Tāpēc katram, kurš saņēmis diagnozi, ir unikālas vajadzības un nepieciešami individuāli pielāgoti un inovatīvi risinājumi. Attīstoties ārstēšanai un pieaugot ārstēšanas iespējām, ir svarīgi lēmumos par ārstēšanu iesaistīt plaušu vēža pacientus un viņu ģimeni, lai uzlabotu pacientu rezultātus.
Plaušu vēzis: vēzis ar daudzām maskām
vairāk informācijas
Vairumam cilvēku, kam diagnosticēts agrīns plaušu vēzis (I–IIIA stadijā), joprojām primārā ārstēšanas metode ir ķirurģiskā operācija, kas sniedz vislielākās izredzes uz izārstēšanos.3 Lai gan daudzi uz operāciju raugās optimistiski, prieku aptumšo pavisam reālas bailes, ka vēzis var atgriezties. Aptuveni pusei agrīna plaušu vēža pacientu slimība pēc operācijas atgriežas.4 Pēc ķirurģiskās operācijas tiek veikta adjuvantā terapija, bieži ķīmijterapija, lai iznīcinātu atlikušās vēža šūnas un samazinātu vēža recidīva risku,5 taču pacienti ne vienmēr saprot, kāpēc ir nepieciešama papildu ārstēšana pēc tik invazīvas operācijas.
Man bija jauka saruna ar kādu plaušu vēža pacientu un viņa ģimeni. Es lietoju terminu “adjuvants”, un viņš vaicāja: “Kas tas ir, Mark? Vai tas ir kas jauns? Vai man to vajadzētu lietot?” Man bija jāatvainojas — mums ir gluži dabiski lietot valodu, kuru cilvēkiem ir grūti saprast.
Marks Brūks
Fonda Lung Foundation Australia izpilddirektors
Kā norāda Marks, daudzi pacienti pilnībā neizprot savu slimību, to, kāda ir viņu slimības stadija un kādas ir dažādās ārstēšanas iespējas. “Man bija jauka saruna ar kādu plaušu vēža pacientu un viņa ģimeni. Es lietoju terminu “adjuvants”, un viņš vaicāja: “Kas tas ir, Mark? Vai tas ir kas jauns? Vai man to vajadzētu lietot?” Man bija jāatvainojas — mums ir gluži dabiski lietot valodu, kuru cilvēkiem ir grūti saprast.” Marks spēcīgi iestājas par pacientu tiesību nostiprināšanu, palielinot uzticamas informācijas apjomu, kā arī par to, lai ārstiem un pacientiem būtu atklātas sarunas, kas palīdzēs pieņemt informētus lēmumus par ārstēšanu. “Ideālā gadījumā es vēlētos, lai ikviens iestātos par savu veselības aprūpi.”
Tipiska ārstēšanas gaita pacientiem ar agrīnas stadijas nesīkšūnu plaušu vēzi
Čārlijs Fukss
MD, MPH, Roche Onkoloģijas un hematoloģijas globālās produktu izstrādes nodaļas vadītājs
“Vēsturiski pretvēža zāļu atklājumi gandrīz vienmēr bija saistīti ar jaunu molekulu izstrādi paliatīvās aprūpes apstākļos,” stāsta Čārlijs Fukss (Charlie Fuchs), MD, MPH, Roche Onkoloģijas un hematoloģijas globālās produktu izstrādes nodaļas vadītājs. “Šajos apstākļos ir būtiskas nepiepildītas vajadzības, jo šiem pacientiem pārsvarā vairs nav ārstēšanas iespēju. Tad, varbūt 10 gadus pēc preparāta pirmreizējās reģistrācijas, zāļu izstrādātāji apsver pētīt šīs zāles agrākās slimības stadijās. Bet, lai gan mērķis ir izvērtēt, vai jaunā ārstēšanas iespēja sniegs pacientiem labākas izredzes “izārstēties”, šādi pētījumi arī ir ļoti ilgi un dārgi, jo tie mēdz būt samērā plaši. Roche kā organizācija ir uzņēmusies īstenot “izārstēšanas misiju”, un mēs uzņemamies risku pārcelt mūsu pretvēža zāles uz agrākām slimības stadijām. Mēs zinām, ka plaušu vēža pacientiem pēc operācijas ir 50% iespējamība, ka slimība atgriezīsies. Tāpēc mēģinām noskaidrot, vai ir vēl kāda adjuvantā terapija, lai pat tad, ja šobrīd neredzam nekādas vēža pazīmes, mēs varētu samazināt tā recidīva risku. Šī ir fundamentāli atšķirīga pieeja zāļu izstrādei, un jaunu adjuvanto terapiju pieejamība patiešām maina pacientu dzīvi šajos apstākļos.”
Mērķparametri un iznākumi
Joprojām tiek veikti nozīmīgi atklājumi, un notiek klīniskie pētījumi par mērķterapiju lietošanu un pretvēža imūnterapijām plaušu vēža adjuvantajā (pēc operācijas) un neoadjuvantajā (pirms operācijas) ārstēšanā.
Klīniskajos pētījumos kopējā dzīvildze (Overall Survival — OS) — laiks no ārstēšanas sākuma līdz pacienta nāvei — tiek uzskatīta par “zelta standarta” mērķparametru jeb mērījumu, ar kuru nosaka, vai ārstēšana ir iedarbīga. Kamēr OS dati par pacientiem ar progresējušu plaušu vēzi var būt pieejami jau pēc dažiem gadiem, agrākas ārstēšanas pētījumos pilnvērtīgi OS dati var kļūt pieejami pēc 7–10 gadiem.
Tāpēc labas norādes par ārstēšanas sniegto ieguvumu pacientam var sniegt tādi papildu mērķparametri kā “dzīvildze bez slimības pazīmēm” (Disease-Free Survival — DFS).6 DFS ir laika periods, kādu pacients nodzīvo bez slimības pazīmēm vai simptomiem pēc primārās pretvēža ārstēšanas beigām.7 Kamēr pilnvērtīgi OS dati vēl nav pieejami, ir iespējams izmantot DFS kā efektivitātes rādītāju, kas sniedz lielāku skaidrību plaušu vēža pacientiem un viņu ģimenēm.
Pacientu iznākumu mērīšana klīniskajos pētījumos
Mūsdienās pretvēža terapiju vērtēšanai tiek izmantotas vispusīgākas metodes — tiek vērtēta ne tikai pacienta dzīves pagarināšanās, bet arī dzīves kvalitātes saglabāšanās.
Lai gan veselības aprūpes pārvaldes iestādes un veselības aprūpes speciālisti arvien plašāk pieņem DFS kā mērķparametru jaunu ārstēšanas iespēju efektivitātes mērīšanai klīniskajos pētījumos, tomēr ir jautājums, cik labi pacienti saprot šos terminus. Marks komentē: “Manuprāt, tādi termini kā “kopējā dzīvildze” un “dzīvildze bez slimības pazīmēm” ir mulsinoši, un pacienti ne vienmēr saprot to nozīmi, taču tādu mērķparametru kā DFS es uzskatu par ļoti svarīgu, un arī mūsu pacientu kopiena to uzskata par ļoti svarīgu.”
“Esmu saticis pacientus, kuri ir teikuši: “Es tikai vēlos pieredzēt sava mazbērna nākšanu pasaulē, tāpēc, ja varat man dot vēl sešus mēnešus dzīves, tas ir mans mērķis.”
Marks Brūks
Fonda Lung Foundation Australia izpilddirektors
Nākotne izskatās cerīga, bet mums ir jāsadarbojas
Marks cer, ka turpināsies progress plaušu vēža agrākas diagnosticēšanas, skrīninga un zāļu izstrādes jomā: “Pirms 10 gadiem jūs ne reizi nedzirdētu mani runājam par terapiju, kuras mērķis ir pilnībā izārstēt plaušu vēzi, bet tagad esmu par to tik optimistisks kā nekad iepriekš.”
Kopīgiem spēkiem būs jācenšas panākt patiesas pārmaiņas plaušu vēža pacientu dzīvē un jānodrošina, ka cilvēkiem ir pieejams vajadzīgais individuālais atbalsts, aprūpe un izglītošana. Markam iedvesmu sniedz kāds neaizmirstams mirklis: “Manā pirmajā darba dienā uz mana galda bija nolikti ziedi. Sākumā domāju, ka tos ir atsūtījusi mana sieva, bet patiesībā tie bija no kādas plaušu vēža pacientes vārdā Karolīna Riordana. Karolīna aktīvi iesaistās mūsu darbā plaušu vēža jomā, un viņa vienmēr vispirms domā par citiem. Šos ziedus Karolīna man atsūtīja kā simbolu cerībai, ko dodam mūsu visiem atbalstītajiem pacientiem un viņu ģimenēm. Viņa zināja, ka kopīgiem spēkiem mēs spētu mainīt pasauli, ja vien pacenstos.”
Atsauces
- National Institutes of Health. Annual Report to the Nation on the Status of Cancer. [Interneta resursi. Citēts 2021. gada oktobrī]. Pieejams šeit: Annual Report to the Nation: Cancer deaths continue to drop - National Cancer Institute
- Cancer.net. Lung Cancer - Non-Small Cell: Statistics. [Interneta resursi. Citēts 2021. gada oktobrī]. Pieejams vietnē: https://www.cancer.net/cancer-types/lung-cancer-non-small-cell/statistic
- Raman V et al. Surgical treatment for early stage non-small cell lung cancer. J Thorac Dis. 2018;10(Suppl 7):S898–S904
- Uramoto H and Tanaka F. Recurrence after surgery in patients with NSCLC. Translational lung cancer research, 2014;3(4):242–249.
- CONQUER: Treatment of Non–Small-Cell Lung Cancer: A Guide for Patients. [Interneta resursi; citēts 2021. gada oktobrī]. Pieejams vietnē: https://conquer-magazine.com/issues/2020/vol-6-no-2-april-2020/1240-treatment-of-non-small-cell-lung-cancer-a-guide-for-patient
- FDA. Clinical Trial Endpoints for the Approval of Cancer Drugs and Biologics Guidance for Industry [Interneta resursi; citēts 2021. gada oktobrī]. Pieejams vietnē: https://www.fda.gov/media/71195/downloa
- NIH. National Cancer Institute. NCI Dictionaries - DSFS [Interneta resursi; citēts 2021. gada oktobrī]. Pieejams vietnē: https://www.cancer.gov/publications/dictionaries/cancer-terms/def/dfs